Kā atzīst prognožu portāla „Triobet.com” ekonomisko procesu analītiķis Kims Ruds Petersens, valdības nekonsekvence lēmumos un skaidras vīzijas trūkums par ekonomikas un biznesa vides stimulēšanu, nodokļu paaugstināšana, produkcijas noieta straujš samazinājums lokālajā tirgū un uzņēmēju pesimistiskās attīstības prognozes veido vidi straujai ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā. Pēc eksperta domām valdības amatpersonām nākotnē ir ļoti rūpīgi jāpārdomā ne tikai katrs pieņemtais lēmums, bet arī teiktais sabiedrībai un medijiem, lai vēl vairāk neiedragātu uzņēmēju uzticēšanos valstij, kas arī ir viens no ēnu ekonomikas veicinošajiem faktoriem.

Latvija viennozīmīgi nav vienīgā valsts, kurā strauji palielinās ēnu ekonomikas īpatsvars. Globālās finanšu krīzes ietekmē ēnu ekonomika pieaugusi visās Eiropas Savienības valstīs, pat tādās kā Francija, Vācija, Lielbritānija un arī Skandināvijā, kur pēc dažādu ekspertu aplēsēm ēnu ekonomika no IKP veido līdz 20%. Savukārt postpadomju – līdz pat 40% no IKP.

Kims Ruds Petersens, „Triobet.com” analītiķis: „Ēnu ekonomika kādā no tās paveidiem – algas aploksnē, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kontrabanda u.c. – ir pieaugusi ikvienā valstī, kuru ir skārusi globālā finanšu krīze. Vienīgā atšķirība ir tā, ka postpadomju valstīs, kur kapitālisma tradīcijas ir salīdzinoši jaunas, ēnu ekonomika pieaug daudz straujāk. Turklāt Latvijā tā visticamāk pieaug daudz straujāk, jo valsts ir ļoti sarežģītā ekonomiskā situācijā, turklāt situāciju pasliktina virkne pieņemto lēmumu valdības līmenī, kas uzņēmēju skatījumā nevis stimulē uzņēmējdarbību, bet gan uzliek tai papildu finanšu slogu, mazina to konkurētspēju.”

Ja tuvākajā laikā ekonomiskā situācija valstī neuzlabosies, ēnu ekonomikas īpatsvars var sasniegt pat deviņdesmito gadu beigu apmērus.    

Eksperts norāda, ka Latvijā ēnu ekonomika visvairāk izpaužas ar algu maksāšanu aploksnēs un izvairīšanos maksāt nodokļus. Tāpat daļa uzņēmēju apsver iespēju (vai arī to ir jau izdarījuši) uzņēmumus juridiski pārreģistrēt tuvajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur ir liberālāka nodokļu politika.

Kims Ruds Petersens, „Triobet.com” analītiķis: „Citu valstu pieredze rāda, ka šādā brīdī valdībai ir jāapdomā katrs solis un katrs vārds, ko tā saka sabiedrībai. Nevar veidoties situācija, ka amatpersonu izteikumi rada nedrošības sajūtu, kas uzņēmējiem liek meklēt risinājumus nodokļu nemaksāšanā un citos ēnu ekonomikas paveidos. Viendien tiek pateikts, ka tūlīt tiks ieviests progresīvais nodoklis vai arī palielināta PVN likme, bet citā brīdī tas tiek noraidīts. Tieši nedrošība par biznesa vidi iedragā uzņēmēju uzticēšanos amatpersonām un liek meklēt negodīgus risinājumus. Tādēļ viens no valdības uzdevumiem ir atgūt uzņēmēju uzticēšanos. To var panākt tikai un vienīgi ar caurspīdīgu politiku un lēmumiem, kas atvieglo uzņēmējdarbību, piemēram, birokrātisko prasību samazināšana un biznesa vides uzlabošana.”

Pēc eksperta domām nākamais kritiskais vilnis ēnu ekonomikai var būt rudens, kad tiks veidots budžets 2010.gadam un tiks izskatīti jauni, uzņēmēju skatījumā nepopulāri risinājumi ieņēmumu no nodokļiem palielināšanai budžetā, informē „Triobet.com” pārstāvis Kaspars Melders.