autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Nākamgad iedzīvotāji iecerējuši vairāk krāt nevis tērēt

Kopš aizvadītā gada uz pusi sarucis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka nauda primāri jāiegulda sen kārotu sapņu īstenošanā, un būtiski palielinājusies vēlme veidot uzkrājumus, liecina PNB Bankas veiktā aptauja. Visbiežāk brīvie naudas līdzekļi tiek turēti algas kontā, taču gandrīz tikpat izplatīta ir skaidras naudas krāšana, kā arī finanšu līdzekļu noguldīšana krājkontā.

Ja pērn 32% aptaujāto pauda, ka šis gads būs piemērots naudas tērēšanai, iegādājoties, piemēram, auto vai dodoties sapņu ceļojumā, tad šogad naudas tērēšanu atbalsta tikai 16%. Tā vietā daudz biežāk tiek apsvērta iespēja veidot uzkrājumus – 34% iedzīvotāju (pretstatā 18% pērn) uzskata, ka 2019. gads būs piemērots krāšanai. Faktiskais uzkrājumu veidotāju īpatsvars šī gada laikā nav būtiski mainījies – uzkrājumus ģimenes vajadzībām 2018. gadā veido nedaudz vairāk kā puse jeb 56% iedzīvotāju, savukārt nepilna ceturtā daļa (22%) apsver iespēju sākt krāt nākamgad.

“Lai arī savu pērnā gada izskaņā pausto apņemšanos krāt īstenot izdevies vien nelielai daļai plānotāju, tendence kopumā ir pozitīva – sabiedrība arvien vairāk novērtē uzkrājumu sniegto finansiālo drošību, kas nepieciešamības gadījumā ļauj, piemēram, veikt apjomīgākus pirkumus, izremontēt mājokli, segt izglītības vai medicīnas izdevumus, vai arī sakrāt pirmo iemaksu nekustamā īpašuma iegādei”, stāsta PNB Bankas privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Anna Vjaksa.

Interesanti, ka naudu krājkontā vidēji aktīvāk krāj tieši trīsdesmitgadnieki, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 900 eiro, savukārt aktīvākie plānotāji, kas nākamgad gribētu sākt veidot uzkrājumus, ir divdesmitganieku vidū – šādu vēlmi apliecina 40% aptaujāto, kas vēl nav sasnieguši 30 gadu slieksni.

Kā liecina aptauja, piektdaļa (22%) iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus uzkrāj algas kontā vai nogulda speciālā krājkontā (20%). Taču gandrīz tikpat daudzi (21%) uzkrājumu veido skaidrā naudā. Zīmīgi, ka tieši seniori vidēji mazāk nekā citi naudu “glabā zeķē” (11%), savukārt aktīvākie skaidras naudas krājēji ir piecdesmitgadnieki (27%).

“Lai arī skaidras naudas īpatsvars ekonomikā samazinās, redzam, ka daļa iedzīvotāju arvien dod priekšroku “krāšanai zeķē”. Racionāli raugoties, naudu glabāt mājās ir daudz nedrošāk. Turpretī banka noguldītājiem sniedz garantijas par ērtu piekļuvi līdzekļiem jebkurā laikā, turklāt likmes šobrīd vēl ir salīdzinoši labas, lai izmantotu iespēju naudu ne tikai droši uzglabāt, bet arī pavairot. Prieks, ka seniori uzticas bankām un rāda pozitīvu piemēru, izvēloties drošāko risinājumu,” atzīmē Anna Vjaksa.

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru

Nākamgad iedzīvotāji iecerējuši vairāk krāt nevis tērēt

Kopš aizvadītā gada uz pusi sarucis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka nauda primāri jāiegulda sen kārotu sapņu īstenošanā, un būtiski palielinājusies vēlme veidot uzkrājumus, liecina PNB Bankas veiktā aptauja. Visbiežāk brīvie naudas līdzekļi tiek turēti algas kontā, taču gandrīz tikpat izplatīta ir skaidras naudas krāšana, kā arī finanšu līdzekļu noguldīšana krājkontā.

Ja pērn 32% aptaujāto pauda, ka šis gads būs piemērots naudas tērēšanai, iegādājoties, piemēram, auto vai dodoties sapņu ceļojumā, tad šogad naudas tērēšanu atbalsta tikai 16%. Tā vietā daudz biežāk tiek apsvērta iespēja veidot uzkrājumus – 34% iedzīvotāju (pretstatā 18% pērn) uzskata, ka 2019. gads būs piemērots krāšanai. Faktiskais uzkrājumu veidotāju īpatsvars šī gada laikā nav būtiski mainījies – uzkrājumus ģimenes vajadzībām 2018. gadā veido nedaudz vairāk kā puse jeb 56% iedzīvotāju, savukārt nepilna ceturtā daļa (22%) apsver iespēju sākt krāt nākamgad.

“Lai arī savu pērnā gada izskaņā pausto apņemšanos krāt īstenot izdevies vien nelielai daļai plānotāju, tendence kopumā ir pozitīva – sabiedrība arvien vairāk novērtē uzkrājumu sniegto finansiālo drošību, kas nepieciešamības gadījumā ļauj, piemēram, veikt apjomīgākus pirkumus, izremontēt mājokli, segt izglītības vai medicīnas izdevumus, vai arī sakrāt pirmo iemaksu nekustamā īpašuma iegādei”, stāsta PNB Bankas privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Anna Vjaksa.

Interesanti, ka naudu krājkontā vidēji aktīvāk krāj tieši trīsdesmitgadnieki, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 900 eiro, savukārt aktīvākie plānotāji, kas nākamgad gribētu sākt veidot uzkrājumus, ir divdesmitganieku vidū – šādu vēlmi apliecina 40% aptaujāto, kas vēl nav sasnieguši 30 gadu slieksni.

Kā liecina aptauja, piektdaļa (22%) iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus uzkrāj algas kontā vai nogulda speciālā krājkontā (20%). Taču gandrīz tikpat daudzi (21%) uzkrājumu veido skaidrā naudā. Zīmīgi, ka tieši seniori vidēji mazāk nekā citi naudu “glabā zeķē” (11%), savukārt aktīvākie skaidras naudas krājēji ir piecdesmitgadnieki (27%).

“Lai arī skaidras naudas īpatsvars ekonomikā samazinās, redzam, ka daļa iedzīvotāju arvien dod priekšroku “krāšanai zeķē”. Racionāli raugoties, naudu glabāt mājās ir daudz nedrošāk. Turpretī banka noguldītājiem sniedz garantijas par ērtu piekļuvi līdzekļiem jebkurā laikā, turklāt likmes šobrīd vēl ir salīdzinoši labas, lai izmantotu iespēju naudu ne tikai droši uzglabāt, bet arī pavairot. Prieks, ka seniori uzticas bankām un rāda pozitīvu piemēru, izvēloties drošāko risinājumu,” atzīmē Anna Vjaksa.

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru