Internets attīstās strauji. Pirms 25 gadiem šis tīkls savienoja tikai aptuveni tūkstoš lietotājus, bet patlaban — jau aptuveni 1,5 miljardus cilvēku visā pasaulē (aptuveni 300 miljoni Eiropas Savienībā). Šobrīd katram Eiropas iedzīvotājam vidēji ir vismaz viena internetam pieslēgta ierīce, piemēram, dators vai mobilais tālrunis. Tomēr turpmāko 5 līdz 15 gadu laikā simts vai pat tūkstoš reižu pieaugs sarežģītāku, mobilāku, tīklā saslēgtu un tik tikko samanāmu ierīču skaits ap mums. 

Eiropas Komisija šodien paziņoja par darbībām, lai nodrošinātu Eiropas vadošo lomu šādu jaunu savstarpēji savienotu objektu, piemēram, grāmatu, automobiļu, elektroierīču, pārtikas u.c. tīklu veidošanā. Šodien paziņotais rīcības plāns palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu no šādas attīstības, vienlaicīgi risinot ar to saistītās problēmas, piemēram, attiecībā uz privātumu, drošību un personas datu aizsardzību.

„Ik dienu mēs redzam jaunus tādu lietojumu piemērus, kas saistīti ar objektu pieslēgšanu internetam un to savstarpēju savienošanu, piemēram, automobiļu–luksoforu tīkls, lai mazinātu sastrēgumus, viediem elektrotīkliem un energopatēriņa mērierīcēm pieslēgtas mājsaimniecības ierīces, kas ļauj cilvēkiem sekot enerģijas patēriņam, un tīklam pieslēgti kājāmgājēju celiņi, kuri palīdz orientēties cilvēkiem ar redzes traucējumiem,, stāsta ES Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga.

„Šī interneta attīstības jaunā virziena iespējas ir tikpat neierobežotas kā to objektu skaits, ar kuriem sastopamies ikdienā. Tomēr mums jānodrošina, ka Eiropas iedzīvotāji, uzņēmēji un patērētāji paši attīsta šo tehnoloģiju, nevis tikai seko tās attīstībai.”

Viens no turpmāko gadu svarīgākajiem pavērsieniem būs tas, ka globālajam tīmeklim aizvien plašāk pieslēgs ne tikai datorus, bet dažādas citas iekārtas un fiziskus objektus, tādējādi izveidojot „lietisko internetu”. Pieslēgt iespējams vienkāršas un ikdienišķas lietas, piemēram, jogurta trauciņus, kas visā piegādes cikla laikā reģistrē temperatūru, vai recepšu zāles, kas brīdina pacientu par iespējamu savstarpēju nesaderību. Tie var būt arī sarežģītāki objekti, piemēram, veselības uzraudzības sistēmas vai pārstrādes sistēmas, kas var palīdzēt risināt sabiedrībā pašlaik pastāvošās problēmas, piemēram, saistībā ar sabiedrības novecošanu vai klimata pārmaiņām.

Tā kā ikdienā mēs katrs saskaramies ar vairākiem tūkstošiem objektu, šāda fizisku objektu savstarpēja savienošana pastiprinās milzīgo ietekmi, ko modernā saziņa atstāj uz sabiedrību.
Starp tām 14 darbībām „lietiskā interneta” attīstībai ES, ko Komisija izklāstījusi šodien publicētajā rīcības plānā, ir saistīto tehnoloģiju standartizācija Eiropā un uzlabots finansējums pētniecībai, kā arī pasākumi cilvēku privātuma, datu un drošības aizsardzībai, jaunajai tehnoloģijai pilnveidojoties.

Komisija strādā arī pie tā, lai nodrošinātu, ka ir pieejams pietiekami liels interneta adrešu skaits (tās nepieciešamas ne tikai tīmekļa vietnēm, bet arī, lai jebkuru objektu pieslēgtu internetam), kad internetam masveidā sāks pieslēgt dažādas lietas. Tas nozīmē, ka jāizmanto jaunākais interneta protokols (IPv6) un jānodrošina apstākļi tā plašai ieviešanai, lai objektiem, piemēram, mājsaimniecības ierīcēm varētu piešķirt pašām savas IP adreses savienojuma veidošanai ar citām ierīcēm.