- Tehnoloģijas.info - http://www.tehnologijas.info -

Pret bēgļu pabalstu samazināšanu iebilst pašvaldības

920

Pensionāriem un Nacionālajai apvienībai par prieku atbildīgā komisija jau nākamnedēļ iepazīstinās valdošo koalīciju ar iespējām samazināt normatīvajos aktos iestrādāto 256 eiro lielo pabalstu bēgļa statusa saņēmējiem. Šis process sācies optimistiski, taču tam kāju priekšā var pielikt Latvijas pašvaldības.

Ar iniciatīvu, ka bēgļa un alternatīvā statusu saņēmušajiem izmaksājamie pabalsti jāpielīdzina Latvijas iedzīvotājiem izmaksājamajiem pabalstiem, pretējā gadījumā tiks veicināta sociālās spriedzes uzkrāšanās, klajā nāca Nacionālā apvienība.

Papildu pabalsti

Koalīcijas partneriem Nacionālās apvienības argumentācija un sociāli mazāk nodrošināto valsts iedzīvotāju piesaukšana šķita pietiekams iemesls, lai šo jautājumu nodotu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones Godmanes vadītajai migrācijas krīzes jautājumu risināšanas darba grupai.

Pagaidām nav zināms, pie kādām atziņām šajā jautājumā darba grupa nonākusi, taču neapmierinātību ar ieceri samazināt bēgļu pabalstu darba grupas sēdēs paudusi Latvijas Pašvaldību savienība, stāsta Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire.

«Pašvaldības kritiski vērtē iespēju samazināt bēgļu pabalstu, jo Rīgā vien dažādos pašvaldības pabalstos var dabūt līdz pat 400 eiro mēnesī. Turklāt, ja viņi saņems mazāk par 256 eiro, tas var nozīmēt to, ka viņi [bēgļi] var koncentrēties Rīgā,» NRA.lv [1] skaidro I. Aire.

Šādas bažas rodas no fakta, ka pašvaldības pašas nosaka ienākumu slieksni, kuru nesasniedzot persona var pretendēt uz maznodrošinātā statusu, bet galvaspilsētā šis slieksnis var sasniegt pat 400 eiro. Ja pabalstu samazinās līdz apspriestajiem 130–150 eiro, tas nozīmētu, ka gandrīz visām Latvijas pašvaldībām būtu jārēķinās ar papildu izdevumiem bēgļu uzturēšanai.

Pieprasīs kompensācijas

«Jo mazāk viņi [bēgļi] saņems, jo vairāk viņi pakļūs zem mūsu palīdzības sistēmas. Viņi nonāks tajā maznodrošināto statusā un saņems vairāk pabalstu. Ja būs lielāki ienākumi, tad no mums saņems mazāk vai nesaņems nemaz,» skaidro Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Viņš skaidro, ka pašvaldības varētu neiebilst, ja valsts tām kompensēs bēgļiem izmaksātos līdzekļus, jo uzņemamie «nav tradicionālie bēgļi», tie Latvijā nonāks politiska lēmuma rezultātā, skaidro pašvaldību priekšstāvis.

A. Jaunsleinis neslēpj neapmierinātību ar situāciju, kas draud izveidoties, tomēr savienība šajos procesos pagaidām neiejauksies. «Mums ir paredzēta domes sēde par šo jautājumu, kurā piedalīsies Ministru prezidente un atbildīgie ministri. Līdz tam viņiem pašiem ar to visu jātiek skaidrībā valdībā,» saka A. Jaunsleinis un prognozē, ka sēde varētu notikt novembra sākumā.

Solījumiem nebārstās

Tradicionāli ar Latvijas pašvaldībām ciešas saites uzturošā, pret bēgļu uzņemšanu iebilstošās Zaļo un zemnieku savienības sastāvā esošā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) pagaidām šajā jautājumā ietur uzmanīgu distanci.

Tās valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze atzīst, ka partija piekritusi bēgļu pabalsta samazināšanai, taču piebildusi, ka tā rezultātā nedrīkst uzlikt papildu slogu pašvaldību budžetiem.

«Zem šīs robežas, kad var sākt pieprasīt pabalstus, mēs nevēlētos iet. Mēs gribam samazināt pabalstu tik tālu, lai pabalsts vēl ir pievilcīgs, bet apstāties pie tās robežas, kurā slogu pārnes uz pašvaldību,» saka A. Krauze. «Pašvaldības mēs negribam apgrūtināt, bet maksāt bēglim gandrīz tikpat, cik saņem darbinieks, kas strādā par minimālo algu, arī nebūtu korekti.»

Pabalsts, kuru patvēruma meklētājs saņem pēc likumīga statusa un uzturēšanās atļaujas saņemšanas, nav vienīgais, kura apjomu pašlaik apspriež. Aktuālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka patvēruma meklētājs, gaidot, kamēr lemj, piešķirt vai nepiešķirt tam statusu, ik dienu uzturam un citām nepieciešamībām saņem 2,15 eiro pabalstu. «Par šo naudu pieaudzis cilvēks nevar veselīgi paēst trīs reizes dienā,» saka I. Aire un atklāj, ka darba grupa izskatīs iespējas palielināt šo pabalstu.

Jānis Lasmanis